Reglamentējošie dokumenti

Akadēmiskā godīguma kodekss

Augstskolas akadēmiskā godīguma politika nozīmē apņemšanos ievērot godīguma, ētikas un taisnīguma vērtības, kas sekmētu mācībspēku un studentu akadēmisko, personīgo un profesionālo panākumu sasniegšanu. Akadēmiskais godīgums ir Augstskolas mācībspēku un studentu darbības akadēmiskā vidē nepieciešama komponente un saikne starp akadēmisko vidi un ilgtermiņa profesionālo un akadēmisko karjeru. RISEBA akadēmiskā godīguma kodeksa galvenais mērķis ir veicināt godīgu akadēmisko kultūru Augstskolā, nevis atmaskot mācībspēku un studentu akadēmiskos pārkāpumus un sodīt par tiem.

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola „RISEBA” kā akadēmiskā godīguma kodeksa pamatnoteikumus nosaka šādus akadēmiskā godīguma principus: objektivitāte, taisnīgums, atbildība, zinātniskums, atklātība, savstarpēja cieņa un uzticēšanās.

Augstskolu likums

Augstskolu likums attiecas uz visām Latvijas Republikā esošajām augstskolām un koledžām neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības un specializācijas. Tas regulē augstskolu un koledžu darbības tiesisko pamatu, nosaka un aizsargā augstskolu autonomiju.

Likums reglamentē augstskolu un valsts institūciju sadarbību, lai saskaņotu augstskolu autonomiju ar sabiedrības un valsts interesēm.

Izglītības un zinātnes ministrija pārrauga šā likuma izpildi augstskolās un koledžās, kā arī atbild par valsts politiku augstākās izglītības jomā. Augstskolu un koledžu intereses Saeimā un Ministru kabinetā pārstāv izglītības un zinātnes ministrs

EUROPA 2020

Eiropa ir pārmaiņu priekšā. Krīze ir iznīcinājusi gadu gaitā panākto ekonomisko un sociālo progresu un parādījusi Eiropas ekonomikas strukturālos trūkumus. Tajā pašā laikā pasaule strauji virzās uz priekšu, un saasinās ilgtermiņa problēmas - globalizācija, resursu trūkums, novecošanās. ES ir pienācis laiks parūpēties par savu nākotni.

Eiropa var gūt panākumus, rīkojoties kopīgi - kā Savienība. Mums ir vajadzīga stratēģija, kas palīdzētu izkļūt no krīzes spēcīgākiem un padarīt ES par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku ar augstu nodarbinātības, ražīguma un sociālās kohēzijas līmeni. Eiropa 2020 sniedz priekšstatu par Eiropas sociālo tirgus ekonomiku 21. gadsimtā.

LATVIA 2030

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam
Ekspertu grupa, kuru vada asociētais profesors Roberts Ķīlis, saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas uzdevumu, ir izstrādājis Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas projektu „Latvija 2030”.

Stratēģijas uzdevums ir izklāstīt valsts attīstības vadlīnijas un telpisko perspektīvu laika periodam līdz 2030. gadam. „Latvija 2030” parādījās plašās diskusijās dažādās Latvijas vietās, internetā un citos plašsaziņas līdzekļos.

Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam

"Nacionālais attīstības plāns 2014. - 2020. gadam" (NAP2020) ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments.

NAP2020 mērķis ir vienoties par būtiskākajām vidēja termiņa prioritātēm, to rīcības virzieniem, mērķiem, kā arī to sasniegšanas rādītājiem.

Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas dokumentu izstrāde 2014.-2020.gadam notiek, pamatojoties uz Nacionālajā attīstības plānā noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Nacionālais attīstības plāns nosaka attīstības budžeta sadali, nevis bāzes budžetu, un tā ieviešanas instruments ir valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, Kohēzijas politikas un kopējās lauksaimniecības politikas fondi, citu Eiropas Savienības budžeta instrumentu investīcijas, kā arī Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti un privātais finansējums.

NAP2020 ir veidots atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 816 "Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un publiskās apspriešanas kārtība" prasībām.

Zinātniskās darbības likums

 

Zinātniskās darbības likuma mērķis ir nostiprināt valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības faktoru.

Likums nosaka zinātnes un augstākās izglītības vienotību, zinātnieku tiesības, atbildību, neatkarību un akadēmisko brīvību, profesionālās un sociālās garantijas, valsts institūciju kompetenci un saistības zinātniskās darbības nodrošināšanā.

Tiesības veikt zinātnisko darbību ir jebkurai personai neatkarīgi no rases, tautības, dzimuma, valodas, vecuma, politiskās un reliģiskās pārliecības, sociālās izcelsmes, mantiskā, ģimenes vai dienesta stāvokļa un citiem apstākļiem.

Partners

Accreditations

EPAS
IQA
IZM.png