Ievērību gūst RISEBA absolventes biznesa ideja par konfektēm ar kukaiņu proteīnu

RISEBA maģistra programmas “Uzņēmējdarbības vadība” 2020. gada absolvente Edīte Ligere ir pierādījums tam, ka, nedzīvojot Latvijā, latvietis var iegūt augstāko izglītību savā dzimtenē un īstenot biznesa ideju, kas aizrauj ne tikai Latvijas patērētājus.

Zīmola “Carlos’Bugs” radītāja jau sešus gadus dzīvo Vācijā, patlaban Diseldorfā. Vēl dzīvojot Ķelnē, viņa sāka studēt RISEBA, uzrakstīja maģistra darbu par stratēģiju kukaiņu produktu ieviešanā Latvijā. Un šobrīd viņas studiju darba tēma ir kļuvusi par viņas biznesu.

Edīte

Kas ir tava dzimtā vieta? Kā bērnībā iedomājies savu profesionālo dzīvi?

Piedzimu un uzaugu Tukumā – pilsētā ar mīļām atmiņām par vietām, kuras es ļoti labprāt apciemoju. Bērnībā es vienkārši izbaudīju ikdienu un daudz nedomāju par profesijām, arī vecāki un vecvecāki nekur ar nodomu nevirzīja. Par izvēlēm profesionālā ziņā es sāku domāt tikai mācoties ģimnāzijā, tad arī sapratu, ka kļūt par veterinārārstu būs sarežģīti, jo nebiju sadraudzējusies ar eksaktajām zināšanām.

Kā izvēlējies studēt RISEBA Uzņēmējdarbības vadību?

Biju apstākļos, kad klātienē apmeklēt studijas nevarēju, tātad vienīgā izvēle bija Tālmācība. Man ir pietiekoši labas zināšanas vācu un angļu valodā, lai izvēlētos citu valstu tālmācības programmas, taču meklēju augstskolu Latvijā, jo mācību process dzimtajā valodā tomēr ir raitāks, nekā studējot svešvalodā.

RISEBA vienmēr sēdējusi kādā mana prāta kaktiņā kā uzticama un kvalitatīva augstskola – klātienē ir studējuši vairāki mani draugi. Tāpat arī uzrunāja pirmais iespaids, izskatot mājas lapu un piedāvātās mācību programmas. Uzņēmējdarbības maģistrs bija tāds loģisks turpinājums manam bakalauram uzņēmējdarbības vadībā.

Kādi ir tavi secinājumi par studijām RISEBA? Ko vērtīgu no tām ieguvi?

Studiju ietvaros es sapratu virzienu, uz kuru vēlos turpmāk iet – stratēģiskā vadība, un īpaša loma tajā ir pasniedzējam Viktoram Turlajam, kas ir kursa “Stratēģiskā vadīšana” autors.  Vērtīgs bija viss studiju process – disciplīna un cieša koncentrēšanās uz mērķi, komunikācija ar citiem studentiem un, protams, iegūtās zināšanas. RISEBA pasniedzēji ir profesionāļi savā jomā un koncentrēti, viegli saprotami pasniedz kursu. Piedāvā daudz papildmateriālu tiem, kas tēmu vēlas apgūt padziļināti. Arī audio un videolekcijas deva sajūtu, ka esi daudz tuvāk, gluži vai sēdi skolas pēdējā solā, tikai sev izvēlētajā laikā.

Pirms 6 gadiem tu pārcēlies uz Ķelni. Lūdzu, pastāsti par laiku tur – ko darīji, kādi bija tavi mērķi?

Vācijā esmu sagadīšanās pēc – vīrs studē medicīnu rezidentūrā, bet es šo laiku izmantoju ģimenes veidošanai, mums ir divi bērni. Tāds arī bija mērķis – sarūpēt “raušus”, lai tad, kad esam atpakaļ Latvijā, varu attīstīties profesionālajā dzīvē. Sievietēm jau sanāk kaut kādā brīdī atkāpties, bet man tomēr gribējās kaut mazliet darboties, tāpēc tajā laikā strādāju nepilnu slodzi attālināti vienā Latvijas uzņēmumā, kas ražo uzkodas. Tāpat arī Vācijas ikdienas kultūras iepazīšana un valodas apguve bija viena no manām prioritātēm – to iepriekš nepārzināju, vien tikai pāris frāzes.

Par kukaiņu proteīnu tu pirmoreiz izlasīji pirms 4 gadiem. Kā tevi aizrāva šī ideja? Kā mijiedarbojās tava radošā ideja ar zināšanām uzņēmējdarbībā?

Kukaiņi pārtikā – šī tēma vienkārši manī iesēdās un izdomāja palikt. Sākumā vien ideja – ka arī Latvijā varētu audzēt circeņus un tos kaltēta pulvera veidā piedāvāt uzkodās, bet tāda uzreiz gatava biznesa plāna nebija. Tikai interesanta viela pārdomām. Tad pēc kāda laika “Anuga Food” izstādē, kuru apmeklēju, inovācijas un tendenču stendā runāja par nākotnes pārtiku, tai skaitā, protams, par kukaiņiem ne tikai kā pārtikas sastāvdaļu, bet arī, piemēram, kā iepakojuma materiālu. Iedomājies skaists, balts paliela izmēra kāpurs, kura apvalks tiek izmantots želejkonfekšu iepakojuma vietā, respektīvi, kāpura čaulā iepilda parastu konfekti, kas ieņem tā formu, lai pasargātu konfekti no sakalšanas. Vai nav brīnišķīgi?

Tā arī mans ceļojums ēdamo kukaiņu pasaulē sākās – ar nejaušībām, bet vēlāk (īpaši, kad bija nobriedusi doma par studijām) tos sāku padziļināti pētīt, izzinot zinātnisko literatūru, dažādus pētījumus, kas, kā izrādās, ir prāvā skaitā. Spēj tik rakt! Protams, maģistra darba pētījums un tēma bija saistīta ar tiem – par stratēģiju kukaiņu pulvera ieviešanā Latvijā. Tā tapšanas ietvaros izveidoju aptauju, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju attieksmi kukaiņu produktu lietošanai pārtikā, kuru palūdzu aizpildīt saviem Facebook draugiem, ielīmēju pāris interešu grupās un uzrunāju pasniedzējus. Liels bija mans pārsteigums, kad aizpildītas aptaujas ripoja kā sekunžu skaitītājs – cilvēku interese par ēdamajiem kukaiņiem bija milzīga – trīs mēnešu laikā aptauju aizpildīja 913 Latvijas iedzīvotāji. Man tāds skaitlis pat sapņos nerādījās.

Diploms kabatā, protams, ir lieliski, bet svarīgi studiju laikā iegūtās zināšanas turpināt padziļināt. Galvenais, ka ir pamats, tad jau zini, ko meklēt, kā veidot to savu loloto ideju par produktu.

  Carlos  

Ar kādiem šķēršļiem saskāries, uzsākot savu uzņēmējdarbību?

Es īsti neredzu nekādus nopietnus šķēršļus uzņēmējdarbības uzsākšanai, jo dibināt saimniecisko darbību ir dažu datora peles klikšķu jautājums – uzņēmumu reģistrā to var izdarīt attālināti pēc viegli saprotamas shēmas ar ļoti daudz noderīgu informāciju, lai katrs var izvēlēties sev piemērotāko. Tāpat arī varu uzteikt pārtikas veterinārā dienesta produktu reģistrācijas daļas komandu, ar ko sazinos, lai “Carlos’Bugs” produktus oficiāli pārdotu Latvijas tirgū. Tur strādājošie vienmēr man ir kompetenti snieguši nepieciešamo informāciju. Man ir mentors – Ilze Garanča no “Caps! Šokolāde” – lieliska persona, kas man parāda gaismu dažādos uzņēmējdarbības līkločos, kurus apzināt var vien ar pieredzi. Tik daudz man aiztaupīts!

Un tad šī saldumu lieta tev vienkārši aizgāja?

Tieši šokolādes konfekte ar kukaiņu pulveri ir apstākļu sakritība, jo sākotnēji skatījos uz proteīna batoniņu sporta uztura industrijai – tas arī citur Eiropā ir visizplatītākais. Tomēr es vēlējos, lai “Carlos’Bugs” kukaiņu produktus lieto ikdienā un visi zina, kas tas tāds ir – tātad kaut kas no ikdienā plaši lietotiem gardumiem. Varbūt graudaugu batoniņš ar kukaiņu pulveri? Bet nē, pēc draugu aptaujas secinu, ka tas ne tuvu nav ikdienas izvēlētais našķis. Es vēlos radīt produktu, kas tiek patērēts ikdienā un ir gards ar pievienoto vērtību, jo ir tik daudz produktu, kas ir vērtīgi, bet nav baudāmi ne vizuāli, ne arī saturiski. Tad arī uzrunāju Ilzi Garanču, “Caps! Šokolādes” mājas saimnieci, jo viņas piedāvātie saldumi ir ļoti kvalitatīvi, pārdomāti un man pašai ļoti garšo.

Kā tu redzi sava uzņēmuma attīstību?

Tuvākais plāns ir palaist “Carlos’Bugs” šokolādes konfektes skaistā un praktiskā iepakojumā Latvijas tirgū un eksportam. Bet kopumā zīmols “Carlos’Bugs” ir radīts ar mērķi attīstīt ēdamo kukaiņu (t.i., kāpuru, sienāžu, circeņu u.c.) cilvēku pārtikai industriju attīstību Latvijā un Eiropā, piedāvājot eiropietim pazīstamus ikdienā plaši lietotus pārtikas produktus ar pievienotu kaltētu kukaiņu pulveri. Attiecīgi es vēlos sadarboties ar citiem Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem, radot produktus zem private label tieši “Carlos’Bugs”, respektīvi – viņi darīs to, ko vislabāk prot – saliks sastāvdaļas kopā baudāmā produktā, bet es darīšu to, ko es vislabāk protu – virzīšu kukaiņu produktus tirgū vienā lielā, spēcīgā un visiem zināmā zīmolā. Man jau ir zināms nākošais produkts un padomā ražotājs, uz kuru es lūkojos un kaut kad uzrunāšu, bet šobrīd prioritāte ir konfektes.

Tas ir tikai sākums plaši attīstītai ēdamo kukaiņu produktu industrijai Latvijā, bet man padomā iesaistīties arī kukaiņu audzēšanas fermu sadarbības veicināšanā Latvijā, produktu piedāvāšanai eksportam. Maziem spēlētājiem ir jāspēlē kopā. Tāpat arī ēdamo kukaiņu industrija nepavisam nav iedomājama bez augstas iedzīvotāju informētības par kukaiņu produktu potenciālu cilvēku uzturā, to loma aprites ekonomikā un ilgtspējā, kā arī sadarbībā ar speciālistiem es vēlos radīt dažādus projektus izglītības sistēmai.

Tātad ir trīs būtiski virzieni, kuri jāattīsta. Es teiktu, ka apstākļu sakritībai arī ir liela nozīme – tie “Carlos’Bugs” idejas realizēšanai joprojām saliekas kopā kā puzles gabaliņi attēlā ar šobrīd neredzamu galu, jo kukaiņus uztveru kā savu mūža projektu.

1

2

3

Ko ieteiktu citiem, kuri baidās uzsākt savu ideju realizāciju?

Turpināt baidīties, bet meklēt palīdzību dažādās biznesa ideju atbalsta institūcijās, piemēram biznesa inkubatoros. Es tikko absolvēju LIAA (Latvija Investīciju un attīstības aģentūras) pirmsinkubācijas (PINK) programmu, kas ir valsts apmaksāta un dalībniekam bez papildus maksas. Šī programma ideju autoriem, virzot to cauri dažādiem produkta vai pakalpojuma attīstīšanas procesiem, ļauj novērtēt idejas dzīvotspēju, un, protams, veicina tās realizēšanu. LIAA Ogres inkubatora komanda ir sniegusi lielu atbalstu “Carlos’Bugs” tapšanā.

Nebaidīties, ka ideju nozags, bet gan par plānoto produktu/pakalpojumu vai vismaz tā aptuvenajiem apmēriem ir daudz jāstāsta saviem draugiem, ģimenei, svešiniekiem. Tā es beķerejā, piemēram, uzrunāju: “Bet maizi ar kukaiņu pulveri arī esat piedāvājuši? Nē?! Pameklējiet Google, vispār forša ideja!”

Mans vīrs un draugi ir labākie kritiķi, idejas realizēšanā, es pat to varu nosaukt par Carlos’Bugs karsējkomandu. Arī Tev ir iespēja par tādu būt – jāseko @carlossbugs sociālajos tīklos, kur es rādīšu ne tikai to, cik skaistas un kārdinošas ir šokolādes konfektes ar kukaiņu pulveri, bet arī stāstīšu visu par un ap ēdamajiem kukaiņiem, kā arī tiem saistītām inovācijām un citām aktualitātēm gan Latvijā, gan arī Eiropā.

Jauniešu vidū mēdz būt skepse par to, ka studēt un kaut ko lielu uzsākt Latvijā nav vērts. Tavs piemērs pierāda pretējo. Kā tu komentētu iepriekš minēto stereotipu?

Par studijām – formālām vai neformālām – nemaz nav jādiskutē – tās ir obligāti vajadzīgas periodiski visā dzīves garumā. Jaunietim varbūt gribētos tādu praktisku pielietojumu sajust, tad, iespējams, būtu lielāka interese jaunas zināšanas apgūt. Jāparāda iespējas un pašiem jābūt par piemēriem.

Domāju, ka ir nepieciešams izvērtēt ideju un paskaitļot, kur vislabāk to realizēt – Latvija ar savu ģeogrāfisko izmēru daudzas lietas padara ātri aizsniedzamas, tāpat arī personas ir vieglāk uzrunājamas. Ir jāatver acis un ausis, jānonāk pareizajos informācijas laukos, tad iespējas paveras. Tas ir gluži kā smelt mellenes no saldas piena zupas – paša ziņā ir izvēlēties, cik lielu karoti ņemt.

Edīte Ligere

Partners

Accreditations

epas
epas
IQA
IZM.png